Interaktīvo Azartspēļu Maksimālā Spēlēšanas Laika Ierobežojumi: 21 Stundas Likums

Džons Rozekranss (ang. val. John D. Rosecrance) piekrīt, ka cita sociāla identitāte, kas liecina par piederību veiksmes spēlētāju grupai, ir galvenais cēlonis spēlētāja dalībai azartspēlēs, neskatoties uz naudas zaudējumiem. Dažiem indivīdiem azartspēļu pasaule ar tās “aktivitāti”, normām un sociālo iekļaušanu var kļūt pievilcīgāka ikdienas pasaulei, motivējot viņus tērēt daudz naudas un laika. Saskaņā ar medicīnas viedokli šāda iesaiste var klasificēt indivīdu kā patoloģisku spēlētāju, savukārt no socioloģiskā viedokļa tas ir mērens spēļu zāļu apmeklētājs. Stefans Deveroks (ang. val. Stephen Devereux) apgalvoja, ka azartspēlēm ir pozitīva sabiedrības funkcija, jo tām ir drošības “vārsta” nozīme spriedzes un neapmierinātības sajūtu mazināšanai sabiedrībā.

• Bieži šīs balvas nav saistītas tieši ar pašu azartspēles spēlēšanu, bet citiem ieguvumiem.
• Kā papildu instruments sabiedrības informēšanai un kaitīgo ieradumu novēršanai ir paredzams sociālo reklāmu cikls, kas vērstu sabiedrības uzmanību uz pastāvošajiem riskiem procesu atkarību kaitīgai ietekmei uz personu un iespējamiem soļiem risku identificēšanai un novēršanai.
• AI nozares darbība tiek regulēta atbilstoši Azartspēļu un izložu likumam (turpmāk – AIL), kas stājās spēkā 2006.gada 1.janvārī, kā arī uz AIL pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem.
• Ņemot vērā azartspēļu un izložu specifiku, minētās darbības nav tiešā veidā salīdzināmas.

Likuma vēsture

Likuma vēsture par Interaktīvo azartspēļu maksimālā spēlēšanas laika ierobežojumiem ir svarīgs solis Latvijas azartspēļu industrijas regulēšanā. Viens no būtiskākajiem noteikumiem šajā sakarā ir 21 stundas likums, kas nosaka maksimālo laiku, ko spēlētāji drīkst pavadīt, iesaistoties interaktīvajās azartspēlēs. Šis ierobežojums ir ieviests, lai aizsargātu spēlētājus no pārmērīgas azartspēļu atkarības un veicinātu atbildīgu spēlēšanas praksi.

Tā kā jauniešiem ir vājāk nekā pieaugušajiem attīstītas kognitīvās spējas, tad kļūdaini uzskati un maldīgi pieņēmumi par azartspēļu spēlēšanas ietekmes nekaitīgumu šajā vecumā ir izplatītāki. Izglītojošas skolas profilakses programmas ir nozīmīgs un efektīvs instruments, lai koriģētu maldīgus uzskatus un runātu par riskantu uzvedību, tādejādi novēršot problemātisku azartspēļu spēlēšanas paradumu attīstību vēlākā dzīves laikā3. Minēto pasākumu mērķis ir ierobežot azartspēļu atkarības, tādējādi mazinot to nodarīto kaitējumu indivīdam un sabiedrības veselībai, jo azartspēļu un izložu plaša pieejamība ir veicinošs faktors. Papildus tam ir nepieciešams veikt izglītojošus pasākumus, lai informētu sabiedrību par azartspēļu atkarības veidošanās mehānismu, iespējamiem riskiem, sekām, kā arī palīdzības iespējām. 9) izveidots no azartspēlēm pašatteikušos personu vienotais reģistrs (turpmāk – pašatteikušos personu reģistrs), kura mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses un fizisko personu tiesības atturēties no pārmērīgas tieksmes uz azartspēļu, tai skaitā interaktīvo azartspēļu, spēlēšanu vai piedalīšanos interaktīvajās izlozēs. Ņemot vērā azartspēļu un izložu specifiku, minētās darbības nav tiešā veidā salīdzināmas.

icecasino.com.lv

Veiksmes spēles pa telefonu (azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem piedalās spēlē) organizētājam tāpat jānodrošina spēlētāju uzskaite un laimējušo reģistrācija, pieprasot personu identificējošus datus un pārbaudot identitāti. Atkarību jautājumi (t.sk. azartspēļu atkarību) ir iekļauti dažādu vispārējās izglītības mācību priekšmetu standartu, piemēram, Sociālās zinības, Bioloģija, Veselības mācība, kā arī mācību priekšmetu programmu paraugu saturā. Vairāki pētījumi uzsver, ka aizbēgšana no dzīves rutīnas modernajā sabiedrībā ir vadmotīvs dalībai azartspēlēs. Cilvēki meklē glābiņu ne tikai no neapmierinātības, ko izraisa to stāvoklis sociālajās struktūrās, bet arī no citām parādībām viņu dzīvē, ko viņi uzskata par garlaicīgām vai traucējošām. Papildus tam minēta arī ģenētiska predispozīcija un vides faktori, proti, augstāks azartspēļu attīstības risks ir personām, kuru pirmās pakāpes radiniekiem ir vērojamas līdzīgas atkarības problēmas vai kuri auguši ģimenēs ar radiniekiem, kuriem diagnosticēta atkarība (tostarp alkohola un citu vielu atkarība).

Likuma normas

Likuma normas par interaktīvo azartspēļu maksimālā spēlēšanas laika ierobežojumiem paredz, ka spēlētāji nedrīkst pavadīt vairāk par 21 stundu dienā, iesaistoties šāda veida aktivitātēs. Šis 21 stundas likums ir ieviests, lai samazinātu azartspēļu atkarības risku un aizsargātu spēlētāju labklājību. Šajā rakstā tiks apskatīti galvenie likuma aspekti un potenciālas sekas tā ieviešanai.

Likuma mērķi

Likuma mērķi Latvijā ir nodrošināt lielāku atbildību un labklājību azartspēļu spēlētāju vidū, ieviešot ierobežojumus interaktīvo azartspēļu maksimālajam spēlēšanas laikam. 21 stundas likums paredz, ka spēlētāji nedrīkst spēlēt azartspēles ilgāk par noteikto laiku, lai mazinātu pārmērīgu naudas tērēšanu un atkarības risku. Šāda pieeja var veicināt veselīgākus spēlēšanas paradumus un labvēlīgi ietekmēt sabiedrības kopējo veselību un labklājību.

Ietekme uz spēlētājiem

Interaktīvo azartspēļu regulējums ir būtisks, lai nodrošinātu atbildīgu spēlēšanu un aizsargātu spēlētājus no pārmērīga azarta. Šajā kontekstā Latvijas 21 stundas likums, kas nosaka maksimālo spēlēšanas laika ierobežojumu interaktīvajām azartspēlēm, ir svarīgs preventīvs pasākums. Ietekme uz spēlētājiem ir daudzpusīga, jo ierobežojumi var samazināt atkarības risku, veicināt veselīgāku dzīvesveidu un palielināt drošību spēlēšanas procesā. Turpmāk aplūkosim, kā šis likums darbojas un kādas izmaiņas tas veicina spēlētāju uzvedībā.

Azartspēļu industrijas reakcija

Interaktīvajā azartspēļu industrijā nesen ir ieviesti jauni noteikumi par maksimālā spēlēšanas laika ierobežojumiem, nosakot 21 stundas likumu. Tas ir radījis plašas diskusijas gan starp azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, gan spēlētājiem. Šis likums ir solis, lai mazinātu azartspēļu kaitīgo ietekmi uz spēlētājiem un uzlabotu sabiedrības veselību, taču tas arī izraisījis bažas par tā ietekmi uz industrijas nākotni un ekonomiju kopumā.

Salīdzinājums ar citām valstīm

Interaktīvo azartspēļu maksimālā spēlēšanas laika ierobežojumi ir būtisks aspekts azartspēļu regulēšanā. Salīdzinot Latviju ar citām valstīm, ir svarīgi izcelt 21 stundas likumu, kas nosaka, cik ilgi spēlētāji var aizrauties ar tiešsaistes spēlēm. Šis raksts sniegs ieskatu par to, kā šis ierobežojums tiek īstenots Latvijā un kā tas atbilst citu valstu noteikumiem un praksei.

Nākotnes perspektīvas

Interaktīvo azartspēļu pasaule ir pilnīgi pārvērtusies, jo nesen pieņemtais 21 stundas likums Latvijā nosaka maksimālu spēlēšanas laika ierobežojumu. Šis solis ir vērsts uz spēlētāju veselības un labklājības aizsardzību, samazinot atkarības risku un radot veselīgāku azartspēļu vidi. Vai šie ierobežojumi būs efektīvi un kā tie ietekmēs interaktīvo azartspēļu nozari, tas būs redzams tuvākajā nākotnē.